Kritēriji materiālu novērtēšanai pirms uzstādīšanas

SIA „Smiltnieki” ražotie būvizstrādājumi atbilst vienotiem standartiem: LVS EN 1338:2003; LVS EN 1339:2003; LVS EN 1340:2003.

§ Ārējā virsma. Ietvju seguma plātnes ārējā virsma var būt poraina. Dobumu dziļums nedrīkst pārsniegt: garenvirzienā 5 mm, dziļumā 3 mm. Raupja virsma var palīdzēt novērst slīdamību slapjā un/vai aukstā laikā.

§ Balti izsvīdumi (baltā vai pelēcīgā krāsā) uz virsmas. Atsevišķos gadījumos, cementam cietējot, kalcija hidroksīdam reaģējot ar gaisā esošo ogļskābo gāzi, uz produkcijas virsmas veidojas balti plankumi jeb izsvīdumi. Šādi plankumi nav tehniski novēršami, tie ar laiku izzūd un izstrādājumu kvalitāti nemazina. Ja produkcija tiek ekspluatēta vietās, kur nepiekļūst lietus ūdens, šie baltie izsvīduma plankumi var saglabāties ilgāku laiku. Betona izsvīdumi tiek iedalīti pirmējos un otrreizējos. Pirmējie parādās jau betona cietēšanas laikā, otrreizējie atmosfēras faktoru ietekmē. Ārēji tas parādās kā betona virsmas vispārējā izbalošana. Tas pats ir arī ar betona bruģakmeni, kas ir sasaiņots uz transporta paletēm.

§ Matveida plaisas. Virsmā, atsevišķos gadījumos, var veidoties matveida plaisiņas, kas ievērojamas tikai slapjai virsmai žūstot. Šāda veida smalki ieplīsumi izmantošanas vērtību neiespaido.

§ Bruģakmenim ir pieļaujami vizuāli skrāpējumi, kas rodas transportēšanas un bruģakmens pārvietošanas laikā būvlaukumā. Bruģakmeni ieklājot, pēc blietēšanas ir vizuāli redzami virsmas skrāpējumi, izstrādājumu kvalitāti tas nemazina.

§ Ražojot krāsainu (Smiltnikei AS gadījumā 100% pigmentācija) bruģakmeni, betona sastāvam tiek pievienoti oksīdu minerālie pigmenti, kas nestājas ķīmiskā reakcijā ar cementu un bruģakmens kvalitātes rādītājus neietekmē.

§ Lai mazinātu iespējamās atšķirības krāsu toņos, ieklājot gan pelēku, gan krāsotu bruģakmeni, ieteicams nodrošināt dabiskā sajaukuma efektu, vienlaikus izliekot pašreizējo kvadrātmetru no vismaz trim dažādiem paliktņiem.

§ Bruģakmens virsmas krāsa var atšķirties, virsmai esot mitrai tā krāsa būs izteiksmīgāka vai sausai krāsa var palikt blāvāka.

Ekspluatācijas noteikumi

§ Bruģakmens, ceļu un ietvju apmales, ūdens teknes transportējamas un uzglabājamas uz transportēšanas paliktņiem, to iekraušanai un izkraušanai izmantojot celšanas mehānismus. Transportēšanas laikā transporta paletēm ir jābūt nostiprinātām. § Minētos izstrādājumus nedrīkst pakļaut slodzēm, kas pārsniedz ekspluatācijas īpašību deklarācijā paredzētās slodzes. Tas var salauzt vai bojāt izstrādājumu.

§ Mazgājot bruģakmeni ar augstspiediena ūdens strūklas palīdzību, nedrīkst pieļaut lielas temperatūru atšķirības. Ieteicams mazgāt ar aukstu ūdens strūklu. Pēc mazgāšanas jāatjauno šuvju aizpildījums ar smiltīm starp betona bruģakmeņiem.

§ Neizmantot asus cirtņus un mehānismus bez gumijas uzlikām, lai attīrītu bruģakmens virsmas no sniega un ledus.

§ Virsmu kaisīšanai ziemā izmantot smilts – sāls maisījumu ar sāls vai citu ķīmisko vielu piemaisījuma koncentrāciju ne augstāku nekā 5%.

§ Pēc bruģakmens ieklāšanas objektā, lai aizpildītu, kompensatoru atstarpes starp bruģakmeņiem vai apmalēm ir jālieto skalota smilts ar māla piejaukumu ≤ 3%.

Ieteikumi veidojot bruģakmeņu segumu (katrā objektā šie rādītāji un slāņa biezumi var atšķirties)

1. Pamatne

1.1. Pamatne ir tā grunts daļa, kas uzņem slodzi no virspusē noliktajiem bruģakmeņiem, tādēļ tās biezuma un materiāla izvēle ir atkarīga no esošās grunts sastāva un slodzes lieluma, kādam būs pakļauts segums. Kārtas jānolīdzina precīzi, jo no tās atkarīgs seguma virsmas līdzenums. Noteicošā loma bruģa ilgstošai kalpošanai ir pareiza gultnes dziļuma noteikšana, izveidošana un noblīvēšana, pietiekama ūdens novadīšana.

1.2 bruģa biezums 60 mm ieklāšanas pamatprincipi.

Bruģakmens un Plāksnes ar augstumu 60 mm ir paredzēta gājēju ietvēm, velosipēdu celiņiem un vieglā transporta (līdz 3.5 tonnām) kustībai.

Ieklāšana:

• Sablīvēta un noblietēta grunts, ģeotekstils (ieteicams).
• Otrais nesošais slānis* 15-20 cm -šķembas ar frakciju 20-40 mm;
• Pirmais nesošais slānis* 10 cm – šķembas ar frakciju 5-20 mm;
• Pamata slānis zem bruģa 3-5 cm – granīta šķemba ar frakciju 2-5 mm vai oļi frakciju 4-8 mm vai raupja betona maisījuma smilts (šie materiāli var palīdzēt izvairīties nosēdumu veidošanās, kas rodas no kukaiņu vai grauzēju veidotiem tuneļiem) ;

1.3 bruģa biezums 80 mm ieklāšana pamatprincipi.

Bruģakmens ar augstumu 80 mm ir piemērots autostāvvietām, brauktuvēm un iebrauktuvēm.

Stāvlaukumiem, ieteicams, izmantot bruģakmeni ar “zobotu” sāna profilu, kas nodrošina saķeri starp elementiem. Šāds bruģis ļauj izturēt horizontālās nobīdes, ko rada transportlīdzekļa bremzēšanas slodze.

Ieklāšana:

• Sablīvēta un noblietēta grunts, ģeotekstils (ieteicams).
• Trešais nesošais slānis* 20-40 cm – šķembas ar frakciju 40-70 mm;
• Otrais nesošais slānis* 10-20 cm – šķembas ar frakciju 20-40 mm;
• Pirmais nesošais slānis* 10 cm – šķembas ar frakciju 5-20 mm;
• Pamata slānis zem bruģa 3-5 cm – granīta šķemba ar frakciju 2-5 mm vai oļi frakciju 4-8 mm vai raupja betona maisījuma smilts (šie materiāli var palīdzēt izvairīties nosēdumu veidošanās, kas rodas no kukaiņu vai grauzēju veidotiem tuneļiem) ;

3. Bruģakmeņu klājums

 

3.1. Akmeņu atstarpe sastāda 2 ÷ 5 mm;

3.2. Bruģakmeņu atstarpēs ieslauka sausu smilti (Ø 0 ÷ 2 mm), vai ieskalo un klājumu vibrē ar plākšņu vibratoriem, vispirms šķērsvirzienā, tad garenvirzienā bruģakmeņiem. Krāsainos bruģakmeņus vibrē sausā laikā, slapjā – ar vibroplātni, kas pārklāta ar vulkolānu. Vibroveltņus nedrīkst izmantot;

3.3. Apmales montē uz Betona C16/20, atstarpes starp ielu apmalēm 2 ÷ 5 mm